Kanisterapija ir metode, kas pastiprina cilvēka rehabilitācijas efektivitāti, izmantojot speciāli selekcionētu un apmācītu suni.
Kanisterapija spēj palīdzēt atveseļoties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Jau pagājušajā gadsimtā pētnieki skaidroja, kādu iespaidu uz dažādiem traucējumiem un slimībām atstāj dzīvnieku klātbūtne.
Ārstnieciskais efekts saskarsmē ar dzīvniekiem tika konstatēts vēl Hipokrāta laikā, tomēr koncepcija, tika formulēta tikai pagājušā gadsimta 60.gados, kad bērnu psihologs Boriss Levinsons (ASV) pievērsa uzmanību tam, cik pozitīvi mazie pacienti reaģē uz suni, kurš vizīšu laikā uzturējās uzgaidāmajā telpā. Viņš sāka šo lietu pētīt. Šī ārstniecības metode plaši tiek pielietota Rietumos, lai ārstētu tādas sarežģītas slimības kā bērnu cerebrālā paralīze, autisms, hiperaktivitāte, sirdsslimības.
Nodarbībā piedalās pacients, fizioterapeits un suns ar kanisterapeitu. Kanisterapeita mērķis nodarbības laikā ir pieskatīt suni un dot tam uzdevumiem attiecīgas komandas. Fizioterapeita uzdevums ir izvērtēt klienta funkcionālo stāvokli, uzstādīt sasniedzamus terapijas mērķus un nodarbību laikā sekot pareizai uzdevumu izpildei. Suns ir kā motivācijas, stimulācijas un aktivizācijas instruments.
Kanisterapija palīdz:
- Mazināt vientulības sajūtu
- Mazinātstresu
- Mazināt tieksmi uz depresiju
- Uzturēt ķermenisko aktivitāti
- Mazināt apātiju
- Attīstīt psihomotorās funkcijas
- Veicināt sociālās prasmes
- Veicināt atbildības izjūtu__
Bērns uztver nodarbības nevis kā kārtējo ārstniecības kursu, bet vienkārši priecājas par pavadīto laiku ar suni.